Pastaigu taka “Lapu upe Lēdurga” atklāta 2020. gada 12. septembrī. Taka ir veidota lokveida ar atgriešanos sākuma punktā un ir aptuveni 5980 soļu gara (4,8 km). Takas sākuma un beigu punkts atrodas Lēdurgas Dendroparkā. Takā iekļauti septiņi informatīvie stendi par Lēdurgas vēsturiskajām ēkām. Takas izveidē iesaistījās vietējā kopiena, sniedzot vēsturisko informāciju, fotogrāfijas, daloties atmiņās par vēsturiskajām ēkām un notikumiem, kas ar tām saistīti. Takas izveidi finansēja Krimuldas novada pašvaldība.
Lēdurgas (Lethegore, Leder, Ledegre, Leddiger, Loddiger) vārds, pēc valodnieka Augusta Bīlenšteina domām, cēlies no lībiešu valodas, kurā vārdsakne “lēd”,nozīmē “lapa”, bet “urga” – “neliels strauts” vai “zemiene ar tekošu ūdeni ”.
Pirmās rakstiskās liecības par Lēdurgu atrodamas 13. gadsimta hronikā. Livonijas Indriķa hronikā Lēdurga minēta kā viens no Gaujas lībiešu pilsnovadiem, kā viens no centriem Turaidas apgabala ziemeļos, uz Idumejas un Metsepoles robežām. Pilnsnovadam cauri vijās nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Turaidas uz Metsepoli.
Livonijas Indriķa hronikā minēts, ka 1206. gadā priesteris Alebrands ieradās Lēdurgā un dibināja Lēdurgas draudzi un baznīcu. 1207. gadā lībju zemi sadalīja – Rīgas bīskaps Alberts paturēja lībju kunga Kaupo novadus Turaidā, ka arī Metsepoli. Turaidas fogta pārvaldītajā pilsnovadā ietilpa vēlāko Turaidas, Lēdurgas, Vidrižu, Skultes un Stienes pagastu teritorijas.
Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis veicināja Lēdurgas attīstību. Tuvums Rīgai viduslaikos bija nozīmīgs faktors tirdzniecības attīstībai.
Vēstures takas “Lapu upe Lēdurga” apskates objekti:
- Lēdurgas vecā pagastmāja un magazīna;
- Lēdurgas ūdensdzirnavas;
- Lēdurgas evaņģēliski luteriskā baznīca;
- Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca;
- Freileņu villa;
- Lēdurgas muižas parks.
